Ienākot bērnu dārza grupiņā, tu diezgan nekļūdīgi pateiksi, kurš no bērniem ir vecāku ļoti mīlēts, bet kuriem šīs mīlestības pietrūcis. Un tas nav stāsts par apģērbu, rotaļlietām, tas vairāk ir stāsts par stāju, starojumu, netveramām pazīmēm uzvedībā.
Un tas nav stāsts par to, ka vieni vecāki savus bērnus mīl, bet citi ne. Visi jau mīl, kā viņi nu saprot un konkrētajā mirklī spēj, bet bērnu subjektīvās sajūtas ir viņu starojumā nolasāmas. Tam, kam mīlētā bērna starojums, neviens neiedrošināsies pāri darīt, gluži otrādi, pat audzinātājas neapzināti kļūs saulainākas un vairāk pozitīvas uzmanības pievērsīs. Līdzīgi arī pieaugušo pasaulē.
„Laikam iemīlējusies,” tā parasti secinām par kolēģēm, kuras acīmredzami uzplaukst. Burvīgs, pievilcīgs starojums kā magnēts pievelk veiksmi un arī cilvēkus. Dzīve šķiet saulaina, silta un gaiša pat rudens slapjdraņķī un viss notiek. Nesteidzies izdarīt secinājumus, ka viņai kāds slepenais mīļākais. Jo stāsts jau ir par iekšējo sajūtu, kas var būt modināta dažādos veidos.
Justies mīlētai (mīlētam) ir pilnīgi normāla cilvēciska nepieciešamība – pēc amerikāņu psihologa Abrahama Maslova vajadzību hierarhijas piramīdas tūlīt aiz svarīgākajām fizioloģiskajām vajadzībām un vajadzības pēc drošības. Kamēr neesam piepildījuši šo vajadzību, pa īstam nespējam piepildīt ne savu pašcieņu, ne vajadzību sevi patiesi apliecināt. Ne velti mēs pēc mīlestības tik ļoti alkstam un meklējam.
Un, paradoksāli – tiklīdz tu kā tāds izsalcis melnais caurums sāc meklēt kādu, kas varētu tevi mīlēt, tā čušš! Var jau būt kāda mīlestības līdziniece, bet ne tā īstā, dvēseli sasildošā un spārnojošā.
Bet notiek arī otrādi – ir cilvēki, kas kā magnēts, kā silts ugunskurs pievelk citus. Sirsnībā, mīlestībā, siltā cilvēciskā piederībā kādam kolektīvam, projektam. Un, jo vairāk saņem, jo vairāk staro. Par viņiem saka – kad viņš ienāk, kā silta saulīte uzmirdz un pasaule kļūst gaišāka.
Mums katram katru dienu ir iespēja izvēlēties – būt badīgajam melnajam caurumam vai mīlestības siltuma pilnam ugunskuram. Ja saprotam un zinām kā. Jo mūsos jau ir šīs tik vajadzīgās sajūtas, bet ne vienmēr vajadzīgajos mirkļos tām spējam piekļūt. Dažkārt šīs sajūtas paslēptas tik dziļi mūsos, dažkārt kādu pagātnes sārņu pārklātas, ka pat sākotnēji neticam, ka šī bagātība mums ir. Bet ir. Teorētiski un praktiski. Kā katrā veselā zīdainī spēja iemācīties runāt, kā katrā veselā mazulī spēja iemācīties staigāt. Pat vairāk. Jo mēdz būt arī nestaigājoši un kurlmēmi. Bet bez mīlētības sajūtas nav. Tie aiziet bojā jau pirmajā dzīves gadā. Spēju justies mīlētai, spēju piesaistīt apkārtējo mīlestību var uztrenēt. Un ir pat individuāla treniņprogramma.
Cik ļoti tu vēlies sevī stabilāku sajūtu: „Es esmu mīlēta”?
Ja vēlies uzzināt par šo programmu vairāk, raksti man anda.leiskalne@inbox.lv
piektdiena, 2012. gada 26. oktobris
sestdiena, 2011. gada 11. jūnijs
Maldi par dzīves mainīšanos
Un tie ir maldi, ja domā, ka tava dzīve mainīsies brīdī, kad satiksi savu liktenīgo vai apprecēsies. Lai izveidotu attiecības, ir sevi jāpozicionē. Bet lai būtu, ko pasniegt, ir sevi jāmīl un jāizkopj. Vīriešiem patīk sievietes bez kompleksiem. Tādas, kuras zina, ko un kā grib, nevis visu atbildību par savu dzīvi noveļ uz vīrieša pleciem. Vīrietis sev līdzās grib redzēt sievieti ar pašapziņu. Un ne jau agresīvu, bet tādu, kura zina, ko vēlas no savas dzīves. Sievieti, kura zina un pazīst sevi. Ar tādu ir foršāk, jaukāk un seksīgāk. Arī pamest tādu ir žēl vai pa kreisi laist.
No intervijas ar Jolantu Cihanovičuhttp://www.sieviesuklubs.lv/jaunumi/pasapzinas-treninprogramma/jolanta-cihanovica-piedava-efektivus-lidzeklus-pret-pasapzinas-gravejiem/?print=1&lessonsStart=2
No intervijas ar Jolantu Cihanovičuhttp://www.sieviesuklubs.lv/jaunumi/pasapzinas-treninprogramma/jolanta-cihanovica-piedava-efektivus-lidzeklus-pret-pasapzinas-gravejiem/?print=1&lessonsStart=2
Jolanta Cihanoviča: liekie kilogrami patiesībā ir organisma aizsargbruņas
Jolanta Cihanoviča: liekie kilogrami patiesībā ir organisma aizsargbruņas 
Viens no kritērijiem, kurš palīdz izvērtēt, cik ļoti sevi mīli, ir ievērot vārdus, kuri pirmie nāk prātā, ieskatoties savā spoguļattēlā. Ja saki – ak, kāda resna cūka man pretī skatās, nu nav tā diemžēl mīlestība!
„Bet, ja uz sevi skatāmies, sakot savam ķermenim – saprotu, tev bijuši grūti laiki un tu to esi ķermeniski izjutis, tomēr zini – tagad viss mainīsies. Es tevi mīlēšu un savedīšu kārtībā – lūk, tāda ir sevi mīlošas sievietes saruna ar sevi,” stāsta psihoterapeite Jolanta Cihanoviča. Ja spējam darīt konkrētas lietas, lai mazinātu sevī to izskata nepilnību, kura mums nepatīk, tad tas jau ir solis pretī uz pašapziņas vairošanu. Bet, ja nespējam, ir jāmeklē iemesls.
Izrādās sievietes apaļumi ļoti bieži veidojas tādēļ, ka mums vajadzīgas aizsargbruņas. Izņēmums vienīgi ir tad, ja liekais svars veidojas kādu medicīnisku slimību dēļ. Bet kādos gadījumos vēlamies sev uzlikt bruņas? Viens no iemesliem – jūtamies neērti, kad esam pievilcīgas. Ja sieviete nezina, ko darīt ar vīriešu uzmanību, kā pateikt viņiem nē, jo skaidrs, ka visiem jā pateikt nav iespējams, viņa zemapziņā grib izskatīties nepievilcīga.
Nākamais liekā svara veidošanās iemesls – sevi sodām par to, ka jūtamies nevērtīgas. Zemapziņa šo signālu iztulko kā aicinājumu riepas veidošanai.
Tāpat apaļumi var veidoties, ja esi nesen piedzīvojusi vai arī tagad piedzīvo traumējošu notikumu. Tas rada sāpes, bet biezo ādu zemapziņa uzaudzē, lai nebūtu tik ļoti sāpīgi. Ja saprotam, ka biezā āda – riepa ap vēderu – ir organisma aizsargmehānisms, kas palīdz izdzīvot, varam ar šo problēmu cīnīties. Meklēt drošību citur. Bet pirmais solis – mainīt savu emocionālo veselību. Tev ir jāiemīl sevi un jājūtas ar sevi droši, jāspēj patikt gan sev, gan citiem un ar savu skaistumu jāiemācas sajusties ērti.
Svarīgi apzināt, kas ir tās lietas, kas tevī rada nedrošības sajūtu? Varbūt tas ir kāds notikums no bērnības? No attiecībām? Vai darba dzīves? Ir jāatbrīvojas no bailēm un aizvainojuma. Iespējams, pie šī punkta izpildes tev būs nepieciešama arī speciālista konsultācija.
Un visbeidzot – iemācies sevi īpaši iepriecināt citos veidos, nevis ar ēšanu! Piemēram, uzraksti 10 savus prieka avotus, kuri nav saistīti nedz ar ēšanu, nedz dzeršanu. Iegaumē šo sarakstu un nākamreiz, kad gribi sevi iepriecināt, izvēlies kaut ko tieši no šī saraksta. Iemācies novērtēt sevī to, kas tev jau ir dots! Tas tiešām vairo pašapziņu! Tev tikai vajag sevī prast saskatīt pozitīvo.
„Daudzas sievietes satraucas sava izskata dēļ, jo domā, ka nespēs iepatikties vīriešiem. Patiesībā ir tā, ka ne jau figūra un centimetri nosaka, vai vīrietim tu iepatiksies vai nē. To nosaka tava personība: kāda tu esi? Kā izturies? Kādas dzīves vērtības paud? Zinu sievietes, kurām ir 90, 90, 90 un viņām ir ļoti laimīga privātā dzīve. Viņas sevi saprot un ar viņām arī citiem ir viegli. Tieši ar to arī būtu visvairāk jāstrādā, jo visbiežāk attiecību trūkums nav saistīts viss ar figūru, bet gan ar sliktu komunikāciju – gan ar citiem, bet visbūtiskāk – ar sevi. Ja spēsi ar sevi mīloši un atklāti sarunāties, būs arī viss pārējais,” ir pārliecināta Jolanta Cihanoviča.
Sieviešu Kluba diskusijai:
06. janvāris, 2011. Autors: kintijasieviesuklubslv
Balsis: 0
Balsot var tikai reģistrēti lietotāji 1x dienā.
Lūk, psihoterapeite Jolanta Cihanoviča. Viņa aicina mums visām sevi iemīlēt!
Izrādās sievietes apaļumi ļoti bieži veidojas tādēļ, ka mums vajadzīgas aizsargbruņas. Izņēmums vienīgi ir tad, ja liekais svars veidojas kādu medicīnisku slimību dēļ. Bet kādos gadījumos vēlamies sev uzlikt bruņas? Viens no iemesliem – jūtamies neērti, kad esam pievilcīgas. Ja sieviete nezina, ko darīt ar vīriešu uzmanību, kā pateikt viņiem nē, jo skaidrs, ka visiem jā pateikt nav iespējams, viņa zemapziņā grib izskatīties nepievilcīga.
Nākamais liekā svara veidošanās iemesls – sevi sodām par to, ka jūtamies nevērtīgas. Zemapziņa šo signālu iztulko kā aicinājumu riepas veidošanai.
Tāpat apaļumi var veidoties, ja esi nesen piedzīvojusi vai arī tagad piedzīvo traumējošu notikumu. Tas rada sāpes, bet biezo ādu zemapziņa uzaudzē, lai nebūtu tik ļoti sāpīgi. Ja saprotam, ka biezā āda – riepa ap vēderu – ir organisma aizsargmehānisms, kas palīdz izdzīvot, varam ar šo problēmu cīnīties. Meklēt drošību citur. Bet pirmais solis – mainīt savu emocionālo veselību. Tev ir jāiemīl sevi un jājūtas ar sevi droši, jāspēj patikt gan sev, gan citiem un ar savu skaistumu jāiemācas sajusties ērti.
Svarīgi apzināt, kas ir tās lietas, kas tevī rada nedrošības sajūtu? Varbūt tas ir kāds notikums no bērnības? No attiecībām? Vai darba dzīves? Ir jāatbrīvojas no bailēm un aizvainojuma. Iespējams, pie šī punkta izpildes tev būs nepieciešama arī speciālista konsultācija.
Un visbeidzot – iemācies sevi īpaši iepriecināt citos veidos, nevis ar ēšanu! Piemēram, uzraksti 10 savus prieka avotus, kuri nav saistīti nedz ar ēšanu, nedz dzeršanu. Iegaumē šo sarakstu un nākamreiz, kad gribi sevi iepriecināt, izvēlies kaut ko tieši no šī saraksta. Iemācies novērtēt sevī to, kas tev jau ir dots! Tas tiešām vairo pašapziņu! Tev tikai vajag sevī prast saskatīt pozitīvo.
„Daudzas sievietes satraucas sava izskata dēļ, jo domā, ka nespēs iepatikties vīriešiem. Patiesībā ir tā, ka ne jau figūra un centimetri nosaka, vai vīrietim tu iepatiksies vai nē. To nosaka tava personība: kāda tu esi? Kā izturies? Kādas dzīves vērtības paud? Zinu sievietes, kurām ir 90, 90, 90 un viņām ir ļoti laimīga privātā dzīve. Viņas sevi saprot un ar viņām arī citiem ir viegli. Tieši ar to arī būtu visvairāk jāstrādā, jo visbiežāk attiecību trūkums nav saistīts viss ar figūru, bet gan ar sliktu komunikāciju – gan ar citiem, bet visbūtiskāk – ar sevi. Ja spēsi ar sevi mīloši un atklāti sarunāties, būs arī viss pārējais,” ir pārliecināta Jolanta Cihanoviča.
Kintija Bulava, www.sieviesuklubs.lv
Sieviešu Kluba diskusijai:
Kā vērtē patiesos resnuma iemeslus? Esi gatava cīnīties ar tiem?
CC (creative commons) licence - atļauts pārpublicēt ar obligātu atsauci, hipersaiti uz oriģinālrakstu un ne komerciāliem mērķiem.
otrdiena, 2010. gada 16. novembris
Dejo nost!: Neieskābsti! Dejo! Tievē!
Dejo nost!: Neieskābsti! Dejo! Tievē!: "Kāpēc daži cilvēki ēdot to pašu ir tievi, bet citiem tauciņi nāk klāt ar joni? Izrādās ir svarīgi, cik skābas asinis mēs padarām sev ar savu..."
piektdiena, 2010. gada 29. oktobris
21 lapiņa darbojās!
Uz rekordātru tievēšanu nemaz netēmēju - 3 nedēļās esmu par 4,5 kilogramiem pietuvojusies savam mērķim. Ļoti veselīgs temps!
Gadās kuriozi - man prasa cik maksā šīs lapiņas brīnumlīdzeklis un brīnās, ka tikai padsmit santīmus. Manu pārmaiņu iedvesmoti, vairāki kolēģi arī grib izmantot šo metodi. Ne visi svara samazināšanai, cits, lai saņemtos pabeigt iestrēgušās studijas, cits naudas vairošanai, bet Gena plikās galvas vietā grib kuplus un sprogainus matus. Diez vai Genam piepildīsies, bet kāpēc gan ne? Ja kādam šajā pasaulē tas ir iespējams, tad kāpēc gan ne Genam?
Protams, ar lapiņām vien nekas nebūs līdzēts. Ne mati paši no sevis uzaugs, ne arī kilogrami muks prom.
Tomēr katrs ceļš uz mērķi sākas galvā. Gan apziņā saprotot, ko īsti vēlamies, gan novācot zemapziņas uzliktos škēršļus. 21 lapiņa tas ir veids, kā tikt galā ar šiem neredzamajiem šķēršliem.
Zemapziņā iestādot savu jauno tēlu, sākas visādi iekšējie dialogi, sāk līst ārā visādas atmiņas, uzskati secinājumi. Patiesībā jau sen novecojoši un nevajadzīgi. Kad atcerējos no bērnības epizodi par ciemošanos pie mammas draudzenes un mātes mudinājumu paēst kārtīgāk, jo mājās nekā ēdama nav, sapratu, ka tas nav stāsts par manu šodienu. Kā ar nazi nogriezti pazuda mani paradumi našķoties ar cepumiņiem kursu starpbrīžos un izmantot kolēģu jubilejas, lai pieklājības robežās, bet maksimāli izbaudītu saldos un arī treknos našķīšus.
Man pēkšņi vienkārši negribas tik daudz ēst. Es pēkšņi pati gribu no rītiem iet uz Daugavmalu pavingrot, es gribu dejot pie katras iespējas - pat ik pa brīžam pie datora sēžot. Dārzeņu ēšanu vairs neuztveru kā sodu un mocības, bet viss notiek viegli un ar prieku. Izrādās, ka manā rīcībā ir tik daudz resursu un tik daudz iespējau ar prieku atgūt slaidu augumu, ka varu vien priecāties. Es turpināšu! Jo tas man dar prieku, jo man patīk redzēt, dzirdēt un izjust savus panākumus. Nu man jau ir 102 kg, ja pa vienam mēnesī metīšu nost, gadu mijā būs 95, bet vēl pēc 20 nedēļām - maija beigās būšu savā ideālajā svarā 75 kg.
trešdiena, 2010. gada 29. septembris
Par visa rašanos galvā
Intteresants raksts. Citēju mazu daļiņu, kas attiecas auz figūru. Vairāk lasiet
http://www.kasjauns.lv/lv/news/vina-pardzivoja-tris-kliniskas-naves&news_id=10223
Vai arī resnums rodas galvā? Jā! Reizēm, pataustot apaļu cilvēku, tur nav tauku šūnu, tur ir šķidrums – tās ir bailes, neapzinātas bailes no dzīves. Citreiz tu, neko nedomājot, veikalā paņem apģērbu, un tas ir krietni par lielu. Tas nozīmē, ka tev ir smaga domāšana. Bet, ja tu paņem tādu, kurā kāja iet iekšā līdz ceļgalam un tālāk neiet, tad tu neesi pamanījusi, ka tevī atkal ir uzkrātas bailes. Vai resnītis, mainot attieksmi, var mainīties arī fiziski? Jā, man tādi ir bijuši. Bet ir bijusi arī tādi, kuri paziņo, ka viņam neko nevajag, jo viņš nav gatavs mainīties. Es pati biju riktīgā tusne – man bija ļoti ērti turēt galvu, jo tā balstījās uz pazodes. Tad, kad jau sagribējās tikt atpakaļ pie sevis, domāju – vajadzētu sākt, vajadzētu sākt... Tad kādu dienu, ejot gar trenažieru zāli, vienkārši sajutu to smaržu, iegāju iekšā un sāku...
http://www.kasjauns.lv/lv/news/vina-pardzivoja-tris-kliniskas-naves&news_id=10223
Vai arī resnums rodas galvā? Jā! Reizēm, pataustot apaļu cilvēku, tur nav tauku šūnu, tur ir šķidrums – tās ir bailes, neapzinātas bailes no dzīves. Citreiz tu, neko nedomājot, veikalā paņem apģērbu, un tas ir krietni par lielu. Tas nozīmē, ka tev ir smaga domāšana. Bet, ja tu paņem tādu, kurā kāja iet iekšā līdz ceļgalam un tālāk neiet, tad tu neesi pamanījusi, ka tevī atkal ir uzkrātas bailes. Vai resnītis, mainot attieksmi, var mainīties arī fiziski? Jā, man tādi ir bijuši. Bet ir bijusi arī tādi, kuri paziņo, ka viņam neko nevajag, jo viņš nav gatavs mainīties. Es pati biju riktīgā tusne – man bija ļoti ērti turēt galvu, jo tā balstījās uz pazodes. Tad, kad jau sagribējās tikt atpakaļ pie sevis, domāju – vajadzētu sākt, vajadzētu sākt... Tad kādu dienu, ejot gar trenažieru zāli, vienkārši sajutu to smaržu, iegāju iekšā un sāku...
trešdiena, 2010. gada 22. septembris
21 lapiņa tievēšanai
„Es esmu slaida!”, „Es esmu slaida!” „Es esmu slaida!” un tā 21 reizi rakstu uz līmlapiņām. 21 dienu ņemšu pa vienai lapiņai, skaļi lasīšu un iztēlošos. Līdz manai ideālajai figūrai vēl ir par daudz 35 kilogrami.
Pirmo reizi, kad vannasistabā spoguļa priekšā izlasīju uz lapiņas rakstīto, paspruka smiekliņš. Tā kā biju brīdināta par iekšējiem dialogiem, kas raisīsies tagadnes formā iztēlojoties to īpašību, kuras patiesībā tik ļoti pietrūkst, ar smaidu un mieru tos uzklausīju. „Tad nu gan!” „Es esmu, es būšu slaida!” „Es esmu slaida!” un pārceļos iztēlē nākotnē. „Skaisti pasapņot! Patīkami! Es taču to varu”
Praktiskajā psiholoģijā 21 lapiņas tehnika ir populāra metode. Jāizvēlas viena no īpašībām, kuru ļoti gribētos savā arsenālā, bet kuras nav. Pašrocīgi jāuzraksta tagadnes formā uz 21 lapiņas un katru dienu pa vienai lapiņai balsī jāizlasa un jāiztēlojas, ka gribētā īpašība jau man piemīt. „Tas būs līdzīgi kā radinot deviņos vakarā iet gulēt mazu bērneli, kurš pieradis būt augšā līdz pusnaktij. Gribēto nepanāksiet ar pirmo reizi, bet pēc 21 dienas mazais nebēdnieks būs pieradis un lietas mainīsies,” skaidro Personības Pilnveidošanas centra vadošā trenere Indra Melbārde.
Nākamā dienā atkal radinu sevi pie slaiduma domas. Neiet kopā ar savu attēlu spogulī, tāpēc izslejos jo slaidi, ievelku vēderu. Ups! Vannasistabas spogulis par zemu – manas acis vairs tajā neredz. Tomēr izskatos slaidāk. Diētas uzsākšanu atlieku dienu no dienas, vingrot nav sanācis laika, bet staltums man iepaticies, ievelku punci arī visu dienu. „Tu esi novājējusi,” pamana kolēģi. Gribu teikt, ka nē, taču laikus iekožu mēlē un smaidot saku, ka esmu ceļā uz to. Prieks un rodas papildus motivācija ievilkt vēderu. Trešajā dienā „Es esmu slaida!” raisa domas, ka varētu kaut ko praktiski darīt lietas labā. Kāpēc gan mani tievēšanas centieni ir iestrēguši? Es taču ļoti labi zinu, ko varu darīt savas figūras uzlabošanai? Īstā reize izmantot koučingu. Piezvanu savam koučam Sanitai un vienojamies par sesiju. Jo šoreiz esmu nolēmusi sākt tievēšanu ar savas domāšanas sakārtošanu. Vēl viena kolēģe ir pamanījusi manā izskatā izmaiņas. Kad atzīstos, ka esmu ceļā uz slaidu augumu, viņa man atsūta laba diētas ārsta telefonu. Paldies, par labiem ieteikumiem, prieks par atbalstu, bet manī iekšēji vēl ir kāda bremze. Jāsakārto galvā jau tās domas un pieredzi, kas ir. Lieki padomi un informācija lai pagaida.
Koučs ir cilvēks, kas neko nesaka, nemāca, bet tikai jautā. Jautājumi ir īpaši – tādi, kas veicina domāšanu, izaugsmi un savu, vislabāko risinājumu atrašanu. Koučs Santa man jau citās reizēs ar saviem jautājumiem palīdzējusi izkustēties no sastinguma punkta un devusi motivāciju sasniegt savus mērķus. Šoreiz par koučinga sesiju un ar to saistītajām pārdomām nerakstīšu, tas ir atsevišķa stāsta vērts. Bet man jau radies skaidrs plāns, ko darīšu un arī pārliecība, ka šoreiz viss izdosies. Bez īpašas piespiešanās un ar prieku tagad uz piekto stāvu, kur strādāju, kāpju ar kājām. Arī agrāk zināju, ka tas ir labi, ka man ir šāda iespēja, bet kaut kas bremzēja. Sakārtot domāšanu – tas ir pareizais virziens. Un es zinu metodi, kā par šo tēmu parunāties ar savu zemapziņu. Bet – tas ir atsevišķa raksta vērts.
Turpinājums sekos
Pirmo reizi, kad vannasistabā spoguļa priekšā izlasīju uz lapiņas rakstīto, paspruka smiekliņš. Tā kā biju brīdināta par iekšējiem dialogiem, kas raisīsies tagadnes formā iztēlojoties to īpašību, kuras patiesībā tik ļoti pietrūkst, ar smaidu un mieru tos uzklausīju. „Tad nu gan!” „Es esmu, es būšu slaida!” „Es esmu slaida!” un pārceļos iztēlē nākotnē. „Skaisti pasapņot! Patīkami! Es taču to varu”
Praktiskajā psiholoģijā 21 lapiņas tehnika ir populāra metode. Jāizvēlas viena no īpašībām, kuru ļoti gribētos savā arsenālā, bet kuras nav. Pašrocīgi jāuzraksta tagadnes formā uz 21 lapiņas un katru dienu pa vienai lapiņai balsī jāizlasa un jāiztēlojas, ka gribētā īpašība jau man piemīt. „Tas būs līdzīgi kā radinot deviņos vakarā iet gulēt mazu bērneli, kurš pieradis būt augšā līdz pusnaktij. Gribēto nepanāksiet ar pirmo reizi, bet pēc 21 dienas mazais nebēdnieks būs pieradis un lietas mainīsies,” skaidro Personības Pilnveidošanas centra vadošā trenere Indra Melbārde.
Nākamā dienā atkal radinu sevi pie slaiduma domas. Neiet kopā ar savu attēlu spogulī, tāpēc izslejos jo slaidi, ievelku vēderu. Ups! Vannasistabas spogulis par zemu – manas acis vairs tajā neredz. Tomēr izskatos slaidāk. Diētas uzsākšanu atlieku dienu no dienas, vingrot nav sanācis laika, bet staltums man iepaticies, ievelku punci arī visu dienu. „Tu esi novājējusi,” pamana kolēģi. Gribu teikt, ka nē, taču laikus iekožu mēlē un smaidot saku, ka esmu ceļā uz to. Prieks un rodas papildus motivācija ievilkt vēderu. Trešajā dienā „Es esmu slaida!” raisa domas, ka varētu kaut ko praktiski darīt lietas labā. Kāpēc gan mani tievēšanas centieni ir iestrēguši? Es taču ļoti labi zinu, ko varu darīt savas figūras uzlabošanai? Īstā reize izmantot koučingu. Piezvanu savam koučam Sanitai un vienojamies par sesiju. Jo šoreiz esmu nolēmusi sākt tievēšanu ar savas domāšanas sakārtošanu. Vēl viena kolēģe ir pamanījusi manā izskatā izmaiņas. Kad atzīstos, ka esmu ceļā uz slaidu augumu, viņa man atsūta laba diētas ārsta telefonu. Paldies, par labiem ieteikumiem, prieks par atbalstu, bet manī iekšēji vēl ir kāda bremze. Jāsakārto galvā jau tās domas un pieredzi, kas ir. Lieki padomi un informācija lai pagaida.
Koučs ir cilvēks, kas neko nesaka, nemāca, bet tikai jautā. Jautājumi ir īpaši – tādi, kas veicina domāšanu, izaugsmi un savu, vislabāko risinājumu atrašanu. Koučs Santa man jau citās reizēs ar saviem jautājumiem palīdzējusi izkustēties no sastinguma punkta un devusi motivāciju sasniegt savus mērķus. Šoreiz par koučinga sesiju un ar to saistītajām pārdomām nerakstīšu, tas ir atsevišķa stāsta vērts. Bet man jau radies skaidrs plāns, ko darīšu un arī pārliecība, ka šoreiz viss izdosies. Bez īpašas piespiešanās un ar prieku tagad uz piekto stāvu, kur strādāju, kāpju ar kājām. Arī agrāk zināju, ka tas ir labi, ka man ir šāda iespēja, bet kaut kas bremzēja. Sakārtot domāšanu – tas ir pareizais virziens. Un es zinu metodi, kā par šo tēmu parunāties ar savu zemapziņu. Bet – tas ir atsevišķa raksta vērts.
Turpinājums sekos
Abonēt:
Ziņas (Atom)