„Es esmu slaida!”, „Es esmu slaida!” „Es esmu slaida!” un tā 21 reizi rakstu uz līmlapiņām. 21 dienu ņemšu pa vienai lapiņai, skaļi lasīšu un iztēlošos. Līdz manai ideālajai figūrai vēl ir par daudz 35 kilogrami.
Pirmo reizi, kad vannasistabā spoguļa priekšā izlasīju uz lapiņas rakstīto, paspruka smiekliņš. Tā kā biju brīdināta par iekšējiem dialogiem, kas raisīsies tagadnes formā iztēlojoties to īpašību, kuras patiesībā tik ļoti pietrūkst, ar smaidu un mieru tos uzklausīju. „Tad nu gan!” „Es esmu, es būšu slaida!” „Es esmu slaida!” un pārceļos iztēlē nākotnē. „Skaisti pasapņot! Patīkami! Es taču to varu”
Praktiskajā psiholoģijā 21 lapiņas tehnika ir populāra metode. Jāizvēlas viena no īpašībām, kuru ļoti gribētos savā arsenālā, bet kuras nav. Pašrocīgi jāuzraksta tagadnes formā uz 21 lapiņas un katru dienu pa vienai lapiņai balsī jāizlasa un jāiztēlojas, ka gribētā īpašība jau man piemīt. „Tas būs līdzīgi kā radinot deviņos vakarā iet gulēt mazu bērneli, kurš pieradis būt augšā līdz pusnaktij. Gribēto nepanāksiet ar pirmo reizi, bet pēc 21 dienas mazais nebēdnieks būs pieradis un lietas mainīsies,” skaidro Personības Pilnveidošanas centra vadošā trenere Indra Melbārde.
Nākamā dienā atkal radinu sevi pie slaiduma domas. Neiet kopā ar savu attēlu spogulī, tāpēc izslejos jo slaidi, ievelku vēderu. Ups! Vannasistabas spogulis par zemu – manas acis vairs tajā neredz. Tomēr izskatos slaidāk. Diētas uzsākšanu atlieku dienu no dienas, vingrot nav sanācis laika, bet staltums man iepaticies, ievelku punci arī visu dienu. „Tu esi novājējusi,” pamana kolēģi. Gribu teikt, ka nē, taču laikus iekožu mēlē un smaidot saku, ka esmu ceļā uz to. Prieks un rodas papildus motivācija ievilkt vēderu. Trešajā dienā „Es esmu slaida!” raisa domas, ka varētu kaut ko praktiski darīt lietas labā. Kāpēc gan mani tievēšanas centieni ir iestrēguši? Es taču ļoti labi zinu, ko varu darīt savas figūras uzlabošanai? Īstā reize izmantot koučingu. Piezvanu savam koučam Sanitai un vienojamies par sesiju. Jo šoreiz esmu nolēmusi sākt tievēšanu ar savas domāšanas sakārtošanu. Vēl viena kolēģe ir pamanījusi manā izskatā izmaiņas. Kad atzīstos, ka esmu ceļā uz slaidu augumu, viņa man atsūta laba diētas ārsta telefonu. Paldies, par labiem ieteikumiem, prieks par atbalstu, bet manī iekšēji vēl ir kāda bremze. Jāsakārto galvā jau tās domas un pieredzi, kas ir. Lieki padomi un informācija lai pagaida.
Koučs ir cilvēks, kas neko nesaka, nemāca, bet tikai jautā. Jautājumi ir īpaši – tādi, kas veicina domāšanu, izaugsmi un savu, vislabāko risinājumu atrašanu. Koučs Santa man jau citās reizēs ar saviem jautājumiem palīdzējusi izkustēties no sastinguma punkta un devusi motivāciju sasniegt savus mērķus. Šoreiz par koučinga sesiju un ar to saistītajām pārdomām nerakstīšu, tas ir atsevišķa stāsta vērts. Bet man jau radies skaidrs plāns, ko darīšu un arī pārliecība, ka šoreiz viss izdosies. Bez īpašas piespiešanās un ar prieku tagad uz piekto stāvu, kur strādāju, kāpju ar kājām. Arī agrāk zināju, ka tas ir labi, ka man ir šāda iespēja, bet kaut kas bremzēja. Sakārtot domāšanu – tas ir pareizais virziens. Un es zinu metodi, kā par šo tēmu parunāties ar savu zemapziņu. Bet – tas ir atsevišķa raksta vērts.
Turpinājums sekos
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru