piektdiena, 2010. gada 29. oktobris
21 lapiņa darbojās!
Tik daudz uzslavu par savu slaidumu nekad vēl neesmu dzirdējusi. Pat mūsu izdevniecības fotogrāfs spontāni vēlējās mani nobildēt - viņu iedvesmoja manas pārmaiņas. Es patiešām izskatos slaidāka un jūtos daudz vieglāka. 21 diena, kurā katru rītu lasīju uz 21 lapiņas uzrakstīto "Esmu slaida!" noslēgusies. Tomēr ne mans ceļš uz jauno izskatu un ideālo figūru. Manī ir daudz vairāk apņēmības un ticības saviem spēkiem, kā jebkad.
Uz rekordātru tievēšanu nemaz netēmēju - 3 nedēļās esmu par 4,5 kilogramiem pietuvojusies savam mērķim. Ļoti veselīgs temps!
Gadās kuriozi - man prasa cik maksā šīs lapiņas brīnumlīdzeklis un brīnās, ka tikai padsmit santīmus. Manu pārmaiņu iedvesmoti, vairāki kolēģi arī grib izmantot šo metodi. Ne visi svara samazināšanai, cits, lai saņemtos pabeigt iestrēgušās studijas, cits naudas vairošanai, bet Gena plikās galvas vietā grib kuplus un sprogainus matus. Diez vai Genam piepildīsies, bet kāpēc gan ne? Ja kādam šajā pasaulē tas ir iespējams, tad kāpēc gan ne Genam?
Protams, ar lapiņām vien nekas nebūs līdzēts. Ne mati paši no sevis uzaugs, ne arī kilogrami muks prom.
Tomēr katrs ceļš uz mērķi sākas galvā. Gan apziņā saprotot, ko īsti vēlamies, gan novācot zemapziņas uzliktos škēršļus. 21 lapiņa tas ir veids, kā tikt galā ar šiem neredzamajiem šķēršliem.
Zemapziņā iestādot savu jauno tēlu, sākas visādi iekšējie dialogi, sāk līst ārā visādas atmiņas, uzskati secinājumi. Patiesībā jau sen novecojoši un nevajadzīgi. Kad atcerējos no bērnības epizodi par ciemošanos pie mammas draudzenes un mātes mudinājumu paēst kārtīgāk, jo mājās nekā ēdama nav, sapratu, ka tas nav stāsts par manu šodienu. Kā ar nazi nogriezti pazuda mani paradumi našķoties ar cepumiņiem kursu starpbrīžos un izmantot kolēģu jubilejas, lai pieklājības robežās, bet maksimāli izbaudītu saldos un arī treknos našķīšus.
Man pēkšņi vienkārši negribas tik daudz ēst. Es pēkšņi pati gribu no rītiem iet uz Daugavmalu pavingrot, es gribu dejot pie katras iespējas - pat ik pa brīžam pie datora sēžot. Dārzeņu ēšanu vairs neuztveru kā sodu un mocības, bet viss notiek viegli un ar prieku. Izrādās, ka manā rīcībā ir tik daudz resursu un tik daudz iespējau ar prieku atgūt slaidu augumu, ka varu vien priecāties. Es turpināšu! Jo tas man dar prieku, jo man patīk redzēt, dzirdēt un izjust savus panākumus. Nu man jau ir 102 kg, ja pa vienam mēnesī metīšu nost, gadu mijā būs 95, bet vēl pēc 20 nedēļām - maija beigās būšu savā ideālajā svarā 75 kg.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru